Mioskeletālā disfunkcija un sāpes

Kas ir mioskeletālā disfunkcija?
Lai cilvēks varētu veikt brīvas un kvalitatīvas kustības, ieņemt dažādas pozas un tās noturēt, nepieciešama līdzsvarota pasīvo (kaulu, starpskriemeļu disku, saišu, cīpslu, fasciju) un aktīvo (muskuļu) struktūru darbība, kā arī adekvāta regulējošās sistēmas (nervu sisitēmas, receptoru) ietekme un asinsapgāde. Katram šīs sistēmas elementam ir sava loma un sasaiste ar pārējiem elementiem, tādēļ ir svarīgi izprast to kā vienotu veselumu.
Ja rodas traucējums kādā no šīs sistēmas elementiem vai elementu savstarpējā sasaistē, tad runājam par mioskeletālo disfunkciju, kas bieži vien rada ierobežojumus kustības veikšanā, pozas noturēšanā, kā arī sāpes.

Kāpēc mioskeletālā disfunkcija izraisa sāpes?
Viens no biežākajiem iemesliem ir pārslodzes veidošanās atsevišķās struktūrās (piem., nepietiekoši koordinēta muskuļu darbība, lai nodrošinātu pozīcijas kontroli (aktīvā stabilitāte), izsauc pārmērīgu locītavas skrimšļa noslodzi jeb mugurkaulā starpskriemeļa diska asimetrisku pārslodzi), kas savukārt kairina sāpju receptorus (nociceptorus), izraisot sāpes.
Jāpiemin, ka traucējumi pozas un kustību kontrolē, var izraisīt lokālus asins apgādes traucējumus, kas arī var izraisīt sāpes. It sevišķi šāda sāpju  attīstība ir saistīta ar ilgstošu statisku noslodzi vai pārmērīgu dinamisku slodzi, kas izsauc pārmērīgu muskuļu saspringumu, rada ilgstošu vienveidīgu pasīvo struktūru noslodzi. Tā, piemēram, ir pierādīts, ka vienu stundu ilgs darbs pie datora būtiski samazina asins plūsmu un skābekļa koncentrāciju apkakles zonas muskuļos un var izsaukt sāpes (Cagnie et al, 2012).
Kā atsevišķs, ar mioskeletālo disfunkciju saistīts, sāpju izcelsmes veids tiek skaidrots, t.s., miofasciālais sāpju sindroms.
Savukārt, ieilgušas sāpes rada t.s. centrālo sensibilizāciju, kas noved pie hroniska sāpju sindroma.

Kuras ķermeņa daļas visbiežāk skar mioskeletālā disfunkcijas radītās sāpes?
Ņemot vērā, ka cilvēka mioskeletālā sistēma darbojas kā vienots mehānisms, tad disfunkcija un tās radītās sāpes var izpausties jebkurā ķermeņa daļā. Visbiežāk tās ir diskomforts un sāpes mugurā (gan jostas un krustu rajonā, gan kakla un krūšu daļā), plecu joslā, ceļu locītavu apvidū, pēdās.

Kā novērtēt un novērst vai mazināt mioskeletālo disfunkciju?
Būtiski jau agrīni ir atpazīt mioskeletālās disfunkcijas mehānismu un to koriģēt. Lai to varētu veikt sākotnēji jāveic pilnvērtīga funkcionālā izmeklēšana, ko vislabāk spēs izdarīt prasmīgs fizioterapeits un dažreiz būs nepieciešami arī papildus izmeklējumi (piem., ultrosonogrāfiskā izmeklēšana). Būtiski ir savlaicīgi izprast sāpju izcelsmi un uzsākt ārstēšanu – mioskeletālas disfunkcijas gadījumā palīdzēs individuāla fizioterapija, lai sāpes neieilgtu.

Sagatavoja Daina Šmite

 

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Jūs varat izmantot šādas HTML birkas un atribūtus: <a href="" title=""> <abbr title=""> <acronym title=""> <b> <blockquote cite=""> <cite> <code> <del datetime=""> <em> <i> <q cite=""> <strike> <strong>